Kiriška

Vēras Karasevās stāsti veltīti blokādes bērniem, kuri palika bērni, neskatoties uz viņu atņemtajām grūtībām un trūkumām. Viņi palīdzēja mazajiem. Atbalstīja pieaugušos. Glāba cits citu. Cerēja uz brīnumu. Un brīnums dažreiz piesita pie viņu durvīm. Atradās ēdiens. Mājas atnesa šķērsni malkas. Pieauga maizes raciona apjoms. Jaunajā gadā ieradās Ziemassvētku vecītis un dāvāja dāvanu. Nātre izauga tik daudz, ka pietiktu tūkstoš borsčiem. A. Rezničenko ilustrācijas attēlo varoņu raksturu: sasalstošus, izsalkušus, bet nepadotos, nezaudējušus drosmi un ticību tam, ka pienāks pavasaris, un pēc tam nāks uzvara.