Dzeltenā sieva

Fībi Doloreza Brauna, melnādainas dziednieces un baltā plantācijas īpašnieka meita, nemaz nejūtas kā vergs: viņa ir laipni gaidīta saimnieka mājā, saimnieka māsa māca viņai lasīt un rakstīt, bet pats saimnieks sola dot meitai brīvību, kad viņai paliks astoņpadsmit gadi. Bet atriebīgā plantatora sieva nosūta viņu uz vergu izsoli, un tad Fībi ir spiesta apzināties visu sava stāvokļa šausmīgumu. Pieveikta un pazemota, meitene nonāk Lapiē cietumā — briesmīgā vietā, kur melnādainie tiek tirgoti kā lopi… Tā sākas Fībi Braunas klusais karš: nemanāma drosmīgas mazās sievietes cīņa pret vardarbību, izvarošanu, cilvēka cieņas atņemšanu vieniem cilvēkiem no citiem — pret verdzību.