V stundā vārna

Nelielā pilsētiņā netālu no Apalačiem joprojām ir dzīvas vietējās tradīcijas. Cilvēki krāso māju sienas zilos toņos, lai atbaidītu ļaunos garus, un saka, ka melnie papardes izaug tur, kur drīz ieradīsies nāve. Agnesa Vaīldere — dievbijīga un varas kāra vecenīte — valdīja pār savu mazmeitu Vēzerliju ar dzelzs roku, jo tai ir reta dāvana: meitene spēj izsist nāvi. Vēzerlija vēlas aizbraukt no pilsētiņas un atbrīvoties no vecmāmiņas kontroles, bet kļūst par sava talanta ķīlnieci, jo kāds var nomirt, kamēr viņas blakus nav. Vēzerlijas labākajai draudzenei un māsīcai Adērai arī ir dāvana: viņa redz nākotni. Tieši pirms tam, kad viņa iekļūst avārijā, Adēra redzēja kaut ko biedējošu. Vēzerlija par to zina, un viņa ir pārliecināta, ka redzējums ir saistīts ar pilsētas mēru, kurš, uzzinājis par to, nolemj atbrīvoties no pravietes. Bet, kad mēra dēls mirst, un Vēzerlija pirmo reizi nespēj viņu izsist no nāves, visa pilsēta aizdomājas, ka viņa apzināti nav vēlējusies viņu glābt. Vēzerlija, iegūstot dvēseļu ceļveža palīdzību, apņemas pierādīt savu nevainību un atrast māsīcas slepkavu, ko viņai tas arī maksātu.