Pēterburga

«Pēterburga» ieņem krievu valodā rakstītajā prozā aptuveni to pašu vietu, ko «Uliss» Džoisa — angļu valodā un «Process» Kafkas — vācu valodā. Demonstratīvi klasicistiskā forma slēpj sevī pārsteidzošu saturu: Gogoļa motīvi sajaucas ar atsaucēm uz Dostojevski, bet ironija un sociālā satīra blakus pastāv ar mistiku. Pusotru dienu no Pēterburgas ierēdņa Apollona Apollonoviča Abļuhova un viņa dēla Nikolaja dzīves kļūst par dīvainu, smieklīgu un apburošu fantasmagoriju, kurā stiprā kokteilī ir sajaukts viss, ar ko dzīvoja Pēterburga XX gadsimta sākumā — ezotērika un okultisms dažāda veida, mīti un politiskais terorisms, balles, masku balles un pat modes uz satanismu un pašnāvībām…