Es atradu nāriņu jūrā

Jūlijas Simbirska dzeja zīmē pasauli bērna acīm: tā ir piepildīta ar spilgtiem sīkumiem, mīļākajām nodarbēm un jautrām fantāzijām. Un nu jau feja sarunājas ar kafijas kannu. Fakirs nes no veikala maizi un kefīru. Zilonis pārēdas ar avenēm. Vera ar Varju lido gaisa balonā. Runājošs tramvajs brauc tieši uz sēņu mežu. Bet nāriņa, kas nav gatava dzīvot stikla burkā, atgriežas jūras dziļumā pie zemūdens ķēniša.