Viesnīcas saimniece

I. Grekova sāka publicēties "Jaunajā pasaulē" Tvardovska, kurš uz viņas pirmā stāsta manuskripta uzrakstīja piezīmi: ""Autoru jāņem vērā nākotnē. Viņam ir pildspalva"". I. Grekovas grāmatas ir rakstītas ar visdziļāko, nevainojamo gaumi un bezkompromisa godīgumu. Tajās nav ne grauda viltus, viņas varoņiem tic, viņu stāsti aizkustina. Mūsdienu lasītājiem tie ir tikpat interesanti, kā pirms daudziem gadiem viņu vecākiem. Filmu, kas uzņemta pēc I. Grekovas romāna "Viesnīcas saimniece", Stanislavs Govoruhiņs nosauca par "Svētī sievieti". Un tas ir ļoti precīzi: sievietei jebkurā laikā ir ļoti grūti — viņa nevar atļauties būt vāja, nevar atļauties salūzt. Vera Laričeva dzīvoja ne visvieglākajos laikos, un viņai bija pavisam grūti palikt stiprai. Bet šī sieviete bija apveltīta ar brīnišķīgu iekšējo spēku, cieņu un mīlestības spēju. Ikviens, kurš nonāca viņas orbītā, it kā uzlādējās ar viņas gaismu. Izskatās, ka šādai sievietei vajadzētu tikt atalgotai ar likteni. Bet, diemžēl, liktenis ne vienmēr ir taisnīgs, un svētība nenāk uzreiz.