Sarkanais Dorakeens ir bijis uz Ceļa ļoti ilgu laiku. Patiesībā, visu laiku. Tas stiepjas bezgalīgi nākotnē un pagātnē, ar izejām, kas viņu aizved, kur vien, vai kad vien, viņš vēlas doties.
Bet viņš nevar atrast vietu, kur viņš vēlas būt.
Viņš nav vienīgais, kurš var ceļot pa Ceļu, un, kad cilvēki pievienojas un aiziet, viņi var mainīt pagātni vai nākotni, lai apmierinātu savas iegribas. Izejas aizveras, kļūst aizaugušas, un saprast, ko mainīt, lai atgrieztos pie vecajām laika līnijām, var aizņemt, nu . . . mūžīgi.
