Mihails Jurjevičs Lermontovs (1814–1841) — krievu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs, spilgts Zelta laikmeta krievu literatūras pārstāvis. Dzimis Maskavā virsnieka ģimenē. Viņa māte, Marija Mihailovna, nomira, kad zēnam vēl nebija 3 gadu. Ar nākotnes dzejnieka audzināšanu nodarbojās viņa vecmāmiņa pa mātes līniju Elizabete Aleksejevna Arsenjeva, bērnību zēns pavadīja viņas īpašumā Tarkanā (Penzas guberņa). Sākotnēji nākotnes dzejnieks saņēma mājas izglītību. 1828–1830. gadā viņš mācījās internātā pie Maskavas universitātes, tajā pašā laikā tika uzrakstītas viņa pirmās dzejas. 1830–1832. gadā M. J. Lermontovs mācījās Maskavas universitātē, tomēr, nebeidzot kursu, iesniedza lūgumu par izslēgšanu. 1832. gadā viņš iestājās Gvardes apakšpavēlnieku un kavalērijas jauniešu skolā, pēc kuras pabeigšanas viņš tika iecelts husāru pulkā. Tajos gados M. J. Lermontova dzejas talants nebija zināms plašai sabiedrībai — savus darbus viņš prezentēja tikai virsnieku un sabiedrisko aprindu lokā. Pirmā publikācija notika bez M. J. Lermontova ziņas — 1835. gadā rokrakstu poēmas "Hadži Abreks" slepeni no autora nodeva žurnālam "Bibliotēka lasīšanai" viņa tālais radinieks N. D. Jurjevs. Neskatoties uz veiksmīgu debiju, M. J. Lermontovs nevēlējās publicēt savas dzejas. Patiesu slavu M. J. Lermontovam nesa dzeja "Dzejnieka nāve" (1837) — atbilde uz pēdējo dueli A. S. Puškina. Un, lai gan šī dzeja netika publicēta, bet izplatījās "sarakstos", tā tomēr izsauca ārkārtēju neapmierinātību imperatora vidū, par ko dzejnieks tika izsūtīts uz Kaukāzu aktīvajā armijā. Šeit M. J. Lermontovs uzrakstīja daudzas dzejas, turklāt viņš sāka nodarboties ar glezniecību. 1840. gadā M. J. Lermontovs tika atkal izsūtīts uz Kaukāzu, un atkal tas bija neparasta radošā pacēluma laiks. "Kaukāza kalni man ir svēti", — tā rakstīja M. J. Lermontovs par savu attieksmi pret Kaukāzu. 1841. gada maijā Lermontovs izšāva ar savu bijušo kursa biedru N. S. Martynovu, pretinieka lode izrādījās nāvējoša dzejniekam. M. J. Lermontovam pieder daudzi literārie darbi, kas kļuvuši par krievu literatūras šedevriem ("Borodino", "Mtsiri", "Demon", "Mūsu laika varonis", "Maskarāde" u.c.)
