Veidžers. Reāla stāsts par kuģa katastrofu, sacelšanos un slepkavību

1740. gads, Lielbritānija. Viņa Majestātes kuģis „Veidžers” dodas pakaļ spāņu galleonam. Uz kuģa — 250 veseli, spēcīgi vīrieši. 1742. gads, Brazīlija. Pie krasta piestāj pašdarināta laiva ar „Veidžera” komandas atlikumiem — 30 pusmirušu, izsistotu jūrnieku, kuri izdzīvoja skorbutu, kuģa katastrofu, spēja nokļūt uz neapdzīvotas salas, izdzīvoja un atgriezās atpakaļ. Dzimtene viņus sagaidīja kā varoņus. Par viņiem rakstīja avīzes, katrs saņēma materiālu kompensāciju. Un vēl pēc četriem gadiem… no elles atgriezās vēl trīs „Veidžera” komandas locekļi — kapteinis un divi viņa palīgi, kurus jau vairākus gadus uzskatīja par mirušiem. Un viņu versija par notikušo šokēja visus... Britu varas iestādes nolēma sasaukt militāro tribunālu, — noteikt, kas patiesībā notika, — un vainīgajam draudēja nāvessods... Kinematogrāfiska un aizraujoša, Dāvida Granna grāmata „Veidžers” — tā ir stāsts par vienu peldējumu, kurā viss gāja greizi; tā ir sāga par to, kā smagi apstākļi izdzīvošanas robežās var atņemt cilvēka izskatu, mudināt uz nodevību... un pat slepkavību.