Kad intervijā televīzijas kanālā „Kultūra” Kira Bulīčeva lūdza nosaukt vissvarīgāko no visa, ko viņš ir uzrakstījis, meistars atbildēja, ka viņam ir darīšana, ja ne ar visu dzīvi, tad vismaz pēdējā desmitgadē. Cikls „Upes Hronos”, viņš par to runāja. Romānos, kas ietilpst ciklā, ir iemiesotas abas rakstnieka radošās izpausmes: vēsture un literatūra. Tajos apvienojušies visdažādākie literārie virzieni: gan ģimenes sāga, gan fantastika, gan alternatīvā vēsture, gan detektīvs, gan mīlas romāns, gan satīra, gan dzīves traģēdija… Upes Hronos, pēc Bulīčeva teiktā, ir stūrgalvīga upe, kā pati Vēsture. Tajā var ienirt — un iznirt pavisam ne tur, kur gaidīji, un redzēt pavisam ne to, ko cerēji redzēt. Piemēram, Konstantinopole-Stambula, ko ieņēmušas Krievijas karaspēka vienības, kas uzvarēja Pirmajā pasaules karā. Vai imperatora Nikolaja dēla kronēšana par ķēniņu... Galvenie romānu varoņi ciklā, Andrejs un Lidija Berestovi, iziet cauri visām nelaimēm, kas uzgāzās uz Krieviju XX gadsimta sākumā — no pasaules kaujas elles līdz Februāra un Oktobra revolūcijām un notikumiem, kas notika vēlāk. Fantastiskais instruments, ko Andrejs saņēma mantojumā, ļauj cikla varoņiem pārvietoties laikā, un šī brīnišķīgā īpašība deva Kiram Bulīčevam iespēju aprakstīt mūsu valsts vēsturi tādu, kādu viņš to redzēja neitrāla novērotāja acīm.
.jpg)
