Mirstīgie un nāras. Slāvu mitoloģijas esejas

Cik daudz jūs zināt par nārām? Vai zināt, kas ir peldētājas, ūdens sievietes, velni un jokdari? Bet vai zināt, kā nāras ir saistītas ar mirušajiem? Dmitrijs Zelēnins (1878—1954), padomju etnogrāfs, grāmatā „Slāvu mitoloģijas esejas” pēta šos jautājumus, pievēršoties austrumu slāvu ticējumiem un rituālajām praksēm. Plašajā pētījumā Zelēnins koncentrējas uz konkrētu kultūras slāni — uz priekšstatiem par „nolādētajiem mirušajiem”, proti, cilvēkiem, kuri miruši nevis savas, bet visbiežāk vardarbīgas nāves dēļ. Nāra tika uzskatīta par „nolādētu sievieti”, mirušo, netīro, pēc savas būtības un uzvedības atšķirīgu no „nolādētā vīrieša”.