Atmiņas par klosteri

Nobela prēmijas ieguvēja Žoze Saraimago romāni ir piepildīti ar metaforām. Caur tām var iepazīt sevi, tāpat kā caur taro kārtīm. "Atmiņas par klosteri" bieži salīdzina ar Garsijas Markesa darbiem "Simts gadi vientulībā" un Umberto Eko "Rozes vārds". Maģiskais reālisms saplūst ar Portugāles ikdienu XVIII gadsimtā. Viņi iepazinās, kad viņas māte dega svētās inkvizīcijas ugunī. Baltazars Septiņi Saules un Blimunda Septiņi Mēneši tagad un uz visiem laikiem kopā. Viņš ir bijušais karavīrs ar āķi vietā kreisajā rokā. Viņa ir nolādēta ar spēju skatīties "iekšā" cilvēkos un priekšmetos. Kamēr dons Huans V izklaidē savu pašcieņu un piespiež visus savus padotos no visas valsts doties uz grandiozo klostera būvi, viņi savāc lidojošo mašīnu pēc ekscentriska priesteru zīmējumiem. Pārsarola pacelsies debesīs, kad saule, ēteris un Blimundas nozagtā tūkstošu cilvēku griba saplūdīs vienā. Tomēr mīts par Ikāru nepastāv bez iemesla. Par sapni par debesīm nāksies dārgi samaksāt.