Ezeru dibenā

Bērnību, kas pavadīta kopā ar vecmāmiņu, Daša ar visām spēka pūlēm centās aizmirst. Bet, kad tā mirst, nākas atgriezties un atcerēties visu, kam bērnības prātā tā arī neatradās skaidrojums. Baidies no vārna, kas vijas virs galvas, neskaties spogulī un nepietuvojies ezeram, kamēr tā Saimniece nav atcerējusies par upuri, un, sperot pāri slieksnim, zini: ceļa atpakaļ vairs nebūs.