Mans vectēvs – spoks

Simai pavisam nav draugu, toties ir mamma. Un vēl vectēvs, bijušais inženieris, kurš ar gadiem pārvērties par burkšķīgu sirmgalvi, kas aizraujas tikai ar telpaugiem un dārzu. Kad vectēva vairs nav, meitene dzird no viņa istabas noslēpumainu klauvējienu un saprot, ka viņš kļuvis par spoku. Dzīvoklī, starp citu, notiek dīvainas lietas: vectēva gerānijas, efejas un begonijas sāk izplatīties visā mājoklī, pārvēršot to džungļos. Sima zina, ka spoki parādās, ja cilvēks nav paspējis izdarīt kaut ko svarīgu savas dzīves laikā. Tagad viņai jānoskaidro, kāpēc vectēvs atgriezies un kā viņa var viņam palīdzēt, bet vissvarīgākais ir apturēt augus, kas tūlīt pārņems māju. Dzīves apstiprinoša stāsts ar detektīva un mistikas elementiem par sēras un zaudējuma pārdzīvošanu, par to, ka tuvie cilvēki uz visiem laikiem paliek ar mums.