Slepkava no pagātnes

Rudens 1870. gadā. Izlasījusi nodaļu no romāna "Slepkava no pagātnes", Aleksandra Iļiņična Tarusova negaidīti uzzina, ka tajā aprakstītais noziegums — pārvadātāja un viņa mīļākās slepkavība — patiešām notika. Bet kad? Pirms vai pēc avīzes iznākšanas? No kurienes romāna autors Andrejs Guravickis zina tik daudz sīkumu? Galu galā pat izmeklētājs tos noskaidroja ne uzreiz. Vai aizturētais policijas Ivans Strižņevs ir vainīgs, vai, kā apgalvots romānā, pierādījumus pret viņu iemeta īstais slepkava? Ja tā, tad saskaņā ar jauno optogrāfijas zinātni, viņa attēlam vajadzētu atspoguļoties upura acīs. Un Aleksandra Iļiņična nolemj tajās ieskatīties…