Viņš mani sauc par Džeinu. Bet tas nav mans īstais vārds…
Jau septiņus gadus mana jaunā māja ir vientuļa ferma starp bezgalīgiem laukiem. Izskatās, ka tieši tādā vietā cilvēkam vajadzētu justies patiesi brīvam. Un tomēr es esmu slazdā. Neviens nezina, kā es nokļuvu Anglijā. Neviens nezina, ka es esmu šeit.
Vīrs seko katram manam solim: visā mājā ir izkārtas kameras, un durvīm vienmēr jāpaliek vaļējām. Ir skaidri noteikumi. Tos jāizpilda nevainojami, citādi viņš sadedzinās manus dārgumus. Es cenšos no visas sirds ievērot šos noteikumus, jo viņam jau bija sieva, cita Džeina, pirms manis… Un es baidos pat iedomāties, kas ar viņu notika.
Ilgu laiku bēgšana šķita neiespējama. Bet kaut kas ir mainījies. Man ir iemesls dzīvot un cīnīties. Tagad arī es vēroju viņu. Un gaidu…
