Sevastopoles stāsti

Sevastopoles stāsti (1855 – 1856) – trīs darbu cikls, ko sarakstījis Lvēs Nikolajevičs Tolstojs, veltīts Sevastopoles aizsardzībai.
Tolstojs vairāk nekā trīs gadus (1851 – 1854) piedalījās militārajās darbībās Kaukāzā. Stāstot par Sevastopoles aizstāvjiem, Tolstojs atklāja sev jaunu talantu – karavīru rakstnieku. Viņš pastāstīja patiesību par karu, par karavīru varonību un drosmi, kas uzvar bailes. Rakstnieks labāk iepazina un vēl vairāk iemīlēja parastos krievu cilvēkus – karavīrus, virsniekus; sajuta sevi par daļu no milzīga veseluma – tautas, armijas, kas aizsargā savu zemi.
Augstā cilvēcība, miera slavināšana kā dabiska dzīves stāvokļa apvienojas Sevastopoles stāstos ar patriotisku iedvesmu.
Grāmatā iekļauti arī divi stāsti «Meža ciršana» un «Sniega vētra», kas rakstīti šajā pašā periodā.