Parīzes vēders

Emīls Zolā — viens no pasaules reālistiskās literatūras stūrakmeņiem, naturalisma pamatlicējs un teorētiķis, aizrautīgs ikdienas dzīves pētnieks, kaislīgs cilvēktiesību aizstāvis un publicists. Viņa vispazīstamākais darbs — epohālais divdesmit sējumus garais cikls „Rugoni—Makari”, kas atklāj lasītājam bezgalīgu cilvēku vājību un tikumu panorāmu Otrās impērijas dekorācijās. Tas ir īsta Parīzes un franču provinces dzīves enciklopēdija, ņemot vērā vairākas paaudzes vienā ģimenē. „Parīzes vēders” — viens no slavenākajiem romāniem ciklā. Uzrakstīts 1873. gadā un tajā pašā gadā izdots Krievijā anonīmā tulkojumā, romāns faktiski deva sākumu Emīla Zolā popularitātei pie krievu lasītājiem. Politiskā apvērsuma rezultātā, kas pie varas atveda Napoleonu III, traģiski mainījās daudzu cilvēku likteņi. Pieticīgais skolas skolotājs Florāns, pašaizliedzīgi audzinot jaunāko brāli, nemaldīgi tiek pieņemts par jaunā režīma pretinieku un notiesāts uz smago darbu. Pēc dažiem gadiem, riskējot ar dzīvību, Florāns bēg no smagā darba un ierodas Parīzē, kur vidū izplešas milzīgais Centrālais tirgus, Parīzes vēders, avots un simbols paēdināšanai un apmierinātībai — galvenajām Otrās impērijas tikumībām, kas ar aizdomām izturas pret izsalkušajiem ideālistiem…