Četrpadsmitgadīgais Piks Marčello kopš bērnības sapņo par klinšu kāpšanu un augstumu. Kaislība iekarot virsotnes ir viņa asinīs, jo Pika vecāki ir alpīnisti. Bet viņu vilina ne tikai kalni, un kādu dienu Piks uzkāpj debesskrāpī... Tagad viņam draud cietums, un vienīgā izeja ir aizbraukt tālu prom. Un Piks kopā ar savu tēvu, kuru viņš nav redzējis jau daudzus gadus, dodas uz Himalajiem. Zēns nonāk pavisam citā pasaulē: trokšņainajā un steidzīgajā Katmandu, budistu klosterī, pie skaistajiem sniegotajiem Himalajiem. Briesmīgā un, šķiet, nesasniedzamā Everesta virsotne spīd augstu virs galvas. Bet “Piks” — tas nav tikai aizraujošs piedzīvojumu stāsts par kāpšanu uz augstāko kalnu pasaulē, tas ir arī ļoti godīgs stāsts par cilvēkiem, kuri to ir izdarījuši... Everesta iekarošanā nav nekādas romantikas. Pat tūkstošiem metru augstumā visam valdīja nauda, slavas alkas, nāves bailes. Kāpēc ir vērts kāpt uz virsotni? Lai kļūtu slavens, lai iegūtu bagātību, brīvību, savai ģimenei vai pašam sev? Piks nonāca uz nogāzes nejauši, un viņam nav atbildes... “Lai iekarotu kalnu, jādomā tikai par to un par sevi,” — tādu padomu Piks saņem no mātes. Bet, kad tev parādās draugs, kad katru dienu jāriskē ar savu dzīvību un pat jāglābj citu, kad sniega vētrā paliec teltī pavisam viens, tu sāc atšķirt svarīgo no nesvarīgā... Kā atzina pats Piks, “uz Everesta virsotnes var atrast tikai dievišķas skaistuma ainavas, neko vairāk. Bet, lai atrastu vissvarīgāko dzīvē, nemaz nav jāuzkāpj tik augstu.” Vai viņš spēs upurēt visu un kļūt par jaunāko Everesta iekarotāju?
