Anatolijs Stepānovičs Ivanovs — viens no lielākajiem padomju rakstniekiem, plašu episko darbu "Ēnas izzūd pusdienlaikā" un "Mūžīgais aicinājums" autors, kas ir ekranizēti un joprojām ir populāri lasītāju vidū. 1970.–1980. gados Anatolijs Ivanovs pievērsās stāsta žanram, kurā atklājās jaunas viņa radošā talanta šķautnes: viņa proza joprojām ir dinamiska un balstās uz asām dramatiskām situācijām, taču tajā vienlaikus pastiprinās liriskā sākuma klātbūtne. Šajā izdevumā iekļauti stāsti "Dzīve uz grēkainās zemes", "Naids", "Lauku skumjas" un "Stāsts par nepiepildīto mīlestību". Katrs no tiem attīsta nopietnu pētījumu par cilvēka īpašībām, kas izpaužas noteiktos apstākļos — vai tā būtu uzticība vai pragmatisms, spēja uz pašaizliedzību vai vēlme atriebties. Spēcīgas rakstura iezīmes, psiholoģisko un ikdienas detaļu precizitāte, aizraujošs sižets — viss tas ļauj pamatoti attiecināt Anatolija Ivanova stāstus uz labākajiem 20. gadsimta vietējās prozas paraugiem.
