Mans zvērs. 1. sējums

Vecākie izvēlējās mani upurēšanai. Meitenes nodeva plēsoņām. Par to vilki neuzbruka mierīgajiem iedzīvotājiem.

Tā es satiku savu zvēru. Plēsoņa cilvēka izskatā. Viņam nav ne sirds, ne dvēseles. Es neesmu naiva un lieliski saprotu, ka viņš nekad nekļūs par mājdzīvnieku. Ko man darīt?

Kā izdzīvot zvēra midzenī un nekļūt par viņa nākamo upuri?