Arhierejs

Antons Pavlovičs Čehovs nebija reliģiozs, bet vienmēr pievērsa lielu uzmanību pareizticības vietai tautas un katra atsevišķa cilvēka dzīvē. Vēl 1904. gadā pazīstamais filozofs un teologs Sergejs Bulgakovs apgalvoja, ka Čehova radošumā «spilgti atspoguļojas ticības meklējumi, ilgas pēc augstākā dzīves jēgas, nemierīgā krievu dvēseles satraukums un tās slimo sirdsapziņa». Šajā krājumā iekļauti stāsti, ko autors sarakstījis dažādos gados, bet kuros vairāk vai mazāk ir saskatāmi reliģiski motīvi, starp tiem: «Uz ciešanu nedēļu», «Gadījums no prakses» un «Arhierejs».