Basām pa zāli

Dīvaina draudzība izveidojās starp stūraino trīspadsmit gadus veco Džoziju un noslēgto astoņpadsmit gadus veco Semuēlu. Viņa māca viņam literatūru un mūziku. Viņš viņu aizsargā. Abi jūt, ka atraduši radniecīgu dvēseli. Bet abi pieaug, un neizbēgami viņu ceļi šķiras.

Aiz muguras paliek pirmā mīlestība, zaudējumu rūgtums, sapņi, kuriem tā arī nav lemts piepildīties. Semuēls un Džozija atkal satiekas pēc gandrīz desmit gadiem.

Viņu satikšanās dāvā viegluma un cerības sajūtu. Tā atgādina par bezrūpību, ar kādu bērni skrien basām kājām pa zāli. Abiem tik ļoti gribas dzīvot, draudzēties un mīlēt, kā pirmajā reizē…