Es nedzirdu klusumu

Ānas dzīve mainās, kad viņas māte precas un Ānai parādās audžu māsa Nīna, kura nevar runāt.
Sākumā Āna nepievērš uzmanību pēkšņi parādījušajai klusajai māsai, bet Nīnu pārvieto uz Ānas klasi, un viņa kļūst par klusā liecinieku visiem Ānas pārkāpumiem, par kuriem iepriekš neviens nezināja. Neskatoties uz to, ka Nīna nevar runāt, Ānu sāk mocīt sirdsapziņa, jo audžu māsa zina par viņu pārāk daudz sliktā. Viņa cenšas nepievērst uzmanību Nīnas klusajam skatienam, bet tomēr nevar nepadomāt par viņu.
Āna glābjas, pastāvīgi spēlējot mūziku austiņās, bet, kad iestājas klusums, atkal domā par Nīnu un par to, ka viņa zina visus viņas noslēpumus. Galu galā Ānai nākas samierināties ar klusumu un atzīties sev savā zemiskumā.