Kā es kļuvu laimīga

Dažreiz daži spilgti vārdi spēj apgriezt visu tavu pelēko dzīvi. It kā tu visu laiku būtu gulējusi ar skatu uz sienu, apgriezies, un te ir mājiņa pie jūras ar skatu uz īstu vīrieti. Tā arī notika ar mani, tiklīdz manās rokās nonāca viena burvju grāmata. Pareizajā laikā un pareizajā sirdī. Jo sirds nekādi nespēja saprast, kā tā varēja notikt un kā ar to dzīvot? Jo vairāk es centos piedot cilvēkiem — gan ļoti tuviem, gan pavisam tāliem, — jo stiprāk pārliecinājos, ka tas nav iespējams. Piedot tādu lietu nav iespējams, tā man šķita līdz tai pašai satikšanai.