Uz robežas

Mani sauc Inga Oģņeva. Un es esmu vijolniece… Precīzāk, biju vijolniece, līdz brīdim, kad redzēju to, ko nevajadzēja redzēt, un tiku nežēlīgi piekauta par to. Tagad mani pirksti nespēj nospēlēt pat gammas, un šie briesmoņi mani vajā, zinot, ka es slēpju pierādījumus viņu noziegumiem. Brālis baidās par manu dzīvību, tāpēc nolīga apsargu, Romanu Vasiļjevu. Roma lūdz man uzticēties, bet pats acīmredzami slēpj kaut ko ļoti svarīgu. Un vēl man ļoti spēcīgi pievelk pie viņa, un tas arī ir problēma, jo jūtas manā situācijā ir pilnīgi nevietā… Vai laimei nav šķēršļu?.. Vai es varēšu būt ar vīrieti, kuram ir tik daudz noslēpumu? Vai es varēšu atbrīvoties no vajāšanas? Un galvenais — vai es varēšu atkal spēlēt uz vijoles?