Basām pa pelniem. Pirmā grāmata

Arābu šeihes meitai nav tiesību uz kļūdām, bet es to izdarīju – iemīlējos labākajā draugā un nodevu viņam savu nevainību. Es ticēju – mums ar Neitonu ir lemts būt kopā, naivi domājot, ka tēvs ļaus man patstāvīgi izvēlēties nākamo vīru. «– Tu precēsies pēc universitātes beigšanas, Alisija. Par Amīranu al Maktumu – Anmāra mantinieku.» Amīrans: – Solījumi par uzticību, pirmā kāzu nakts, tava nevainība un mūsu nākotnes bērni – viss tas jau pieder man, Alisa. – Nē, es negribu. Tad es vēl nezināju, ka Amīranam al Maktumam nav citas gribas, izņemot viņa paša. Atbildot «nē», es parakstīju nāves spriedumu sev, savai ģimenei un Neitānam.