Piedod

Kadreiz Olesei bija viss: mūzika, spoža nākotne, mīlestība. Laime. Un vienā mirklī dzīve beidzās. Kā pie Bloka: "Vai mēs esam vainīgi, ja jūsu skelets čīkst mūsu smagajās, maigojošajās rokās?" Palika tikai sapņi. Un bailes. Bet liktenim ir savi iemesli un vēlmes. Var aizvērt acis un aizbāzt ausis, lai neredzētu un nedzirdētu tās zīmes, liktenis visu pagriež pa savam: pārvērš zaudējumus ieguvumos, bet bezspēcību padara par spēku.