Dvēseļu sala

Tas notika 1975. gadā, un pēc tam vēlreiz – vienpadsmit gadus vēlāk. Un atkal tas notiks mūsu laikā – drīz, ļoti drīz… Abas nogalinātās dažādos gadu desmitos meitenes bija kailas, sasietas un pārklātas ar neapgrieztiem aitu ādas gabaliem. Viņu sejas slēpa rituālās vērša maskas. Uz mugurām – griezumi senatnīga ornamenta formā, lai rotātu maizi. Nāves iemesls ir viens un tas pats – plēsto brūce kaklā. Un laiks ir viens – nakts uz 2. novembri, Mirušo dienas nakts. Slepkavības tā arī netika atklātas. Un pat upuru identitātes netika noteiktas. Inspektors Moreno Baralli, burtiski apsēsts ar šiem gadījumiem, veltījis tiem visu savu dzīvi, pētot senas sardīnijas rituālus, meklējot atslēgu atminēšanai. Bez rezultātiem. Un tagad, kad pazudusi jaunā Dolores Murdža, viņš ir pārliecināts – upurēšana atkārtosies. Bet pats Baralli jau neko nevar izdarīt – nāvējoša slimība neatstāja ne spēku, ne laika. Un visi apkārt uzskata viņa apsēstību par neprātu. Jāatrod pēc iespējas ātrāk kāds, kurš viņam noticēs un izglābs Dolores…