Tici man

– Tu, māte tavu, atkal manu pasauli apgriezusi! Un tagad… Gribu tev kaut ko atgādināt. – Nepieciešams… Nepieciešams, Saša… Vienkārši aizbrauc, lūdzu… Tikai es jau satveru viņu plecos. Spiežu skatīties acīs. – Tu – mana. Atceries to uz mūžu. Tas, kurš patiesi mīlēja, saprot, ka šai sajūtai nav pagātnes laika. Cits jautājums, ka vienai mīlestībai, lai būtu kopā, ne vienmēr pietiek. Mūsu gadījumā atkalapvienošanās nav iespējama. Mēs viens otram – nāve. Bet pat tas nespēj turēt mūs attālumā mūžīgi. Turpinājums romānam «Mīli mani»….