Himēru ligzdas. Ovetgannas hronikas

Ikviena stāsts, kas stāstīts divreiz (teiksim, no rīta un vakarā, vai pavasara sākumā un rudens beigās, vai skaļi un uz papīra), — tas jau ir divi dažādi stāsti. Un, ja katram cilvēkam ir atļauts būt dublikātiem — spoguļattēlam un tam, kas vēro mūsu sapņus, kāpēc gan grāmatai, kas rakstīta reālajā dzīvē, par notikumiem, kas notikuši sapnī, nevarētu būt tādi dublikāti? Izrādījās, ka stāsts par Himēru ligzdām tika stāstīts divreiz, pēc burvju vējiem Homānā, kas saindēja stāstītāja asinis. Jums ir stāsts, kas stāstīts naktī, kad pienāk laiks vējam ar vārdu Ovetganna; stāsts, kas uzrakstīts ar baltu krītu uz melnas tāfeles. Tā nu jums paveicās.