Žabičs

Galvenajam varonim stāstā, Tobiāsam, ir mentors un sargeņģelis – Žabičs. Viņš var jokot, apvainoties, brīdināt un pat sašust, bet viņš vienmēr ir blakus. Izņemot zēnu, neviens cits viņu neredz un nedzird. Tomēr Žabičs bija katra no mums dzīvē, bet, pieaugot, mēs par viņu aizmirsām un sākām sūdzēties, ka sirdsapziņa mūs moka un liek kaut ko darīt. Bet izrādās, Žabičs nāca, lai gan sen bija ar mums šķīries, kad mums visiem bija piecpadsmit sešpadsmit gadi.