Vilkdārzs

Viņš ir pēdējais no Pelēko Suņu dzimtas. Viņam nav vārda, tikai segvārds — Vilkdārzs. Viņam nav nākotnes — tikai atriebība, uz kuru viņš gāja vienpadsmit gadus. Viņa dzimta ir iznīcināta, viņa mājās sen jau apmetušies svešinieki. Viņš ir dziedājis Nāves Dziesmu, jo tālāk nav jēgas dzīvot. Bet saule kaut kā turpina spīdēt, un mežs zaļo, un upe nes ūdeņus, un kādas rokas stiepjas pakaļ, un čukst vāji balsis: «Neatstāj mūs, Vilkdārz!»... Romāns par Vilkdārzs, pēdējo karotāju no Pelēko Suņu dzimtas, pirmo reizi publicēts 1995. gadā un ieguvis miljonu lasītāju mīlestību, — neapšaubāmi, viena no labākajām piedzīvojumu grāmatām mūsdienu Krievijas literatūrā. Pēc pirmās grāmatas tika publicētas «Vilkdārzs. Tiesības uz dueli», «Vilkdārzs. Stiprinieks-akmens» un dilogija «Zvaigžņu zobens», kas sastāv no romāniem «Ceļa zīme» un «Dārgakmeņu kalni». Turpinājums «Stiprinieka-akmens» ir jauns romāns M. Semjonovai — «Vilkdārzs. Pasaule ceļā». Pēc M. Semjonovas romāniem par leģendāro varoni ir uzņemta filma «Vilkdārzs no Pelēko Suņu dzimtas» un televīzijas seriāls «Jaunais Vilkdārzs», kā arī izveidotas vairākas datoru spēles. Semjonovas varoņi sen jau ieguvuši patstāvīgu dzīvi citu autoru darbos, apvienoti īpašā visumā — «Vilkdārzs pasaule».