Es, Sunīte

Runāt ar svešiniekiem nedrīkst — šo noteikumu astoņgadīgā Marina zina labi. Bet svešā lielajā pilsētā, uz kuru viņu atved vilciens, glābjot no nabadzības un bīstamības dzimtā mazā ciemata, Marīnai nav paziņu. Toties viņai sastopama laipna un skaista sieviete Taure, kura pazīst Tolstoju Onkuli, kas pavadīja Marinu svešajā pilsētā. Tātad nekas briesmīgs, ja Marina nedēļu padzīvos pie Taure, gaidot mātes ierašanos. Tikai svešā pilsēta jau izpletusi tīklu, kā zirneklis, un gaida, kad tajā iekritīs uzticīgā muša-Marina. Savā romānā, kas apvieno reālismu un pasaku naratīvu, Vika Voiceka runā ar visu bērnu balsīm, kuri kļuvuši par rotaļlietām pieaugušo rokās, visu bērnu, kuri skatās uz mums no neskaitāmām pazudušo bez vēsts sludinājumiem.