Pazemoti un aizskarti

„Pazemoti un aizskarti“ (1861) — pirmais lielais romāns Fjodora Mihailoviča Dostoevska (1821–1881). Tajā viņš galīgi izstrādāja galvenos savus nākotnes varoņu tipus un galvenās sižeta fabulas: naivā bezpalīdzība „vājā sirdī“ pretstatā cinismam un lepnumam „plēsoņu tipā“. Kas liek „plēsoņiem“ darīt ļaunu? Kā viņi attaisno sevi? Kāpēc viņi bauda nodarīto ļaunumu? Vai tiešām pazemīgais izmisums pazemotajiem un aizskartajiem ir iemesls neizbēgamai un pastāvīgai ļaunuma uzvarai pār mīlestību, labestību un cilvēkmīlestību? Visi šie jautājumi mocīja rakstnieku no pirmajiem darbiem līdz viņa radošā ceļa beigām.
Bauda no upura ciešanām un nelaimēm — nepārprotama un lielā psiholoģiskā atklāsme Dostoevskim — filozofam, māksliniekam, cilvēku dvēseļu pazinējam. Lasītājam atliek vien cerēt, ka romāna varoņi tomēr izcīnīs savu laimi, bet pasaule, neskatoties uz visu, tiks izglābta ar labestību un mīlestību.
Domāts vecāko skolu vecumam.