Sarkanais burts

Natanjēls Hatorns kļuva par vienu no pirmajiem lielajiem amerikāņu vārda meistariem, atzītiem ārpus ASV. Viņa 1850. gadā publicētais romāns "Sarkanais burts" ieguva plašu atzinību Eiropā. Tas kļuva par slavenāko rakstnieka darbu. "Sarkano burtu" varētu uzskatīt par vēsturisku romānu, jo tā darbība norisinās 17. gadsimtā kolonizācijas laikā Masačūsetsas līča krastos un Bostonas dibināšanas laikā. Tomēr, atšķirībā no F. Kūpera romāniem, Hatorns savā darbā pievērsās nevis vēsturisko notikumu rekonstrukcijai vai detalizētai pagātnes materiālo realitāšu aprakstīšanai. Viņš centās aprakstīt pašu to laiku garu, uz kura bija balstīta visa Jaunā Pasaules civilizācija. Vairāk un vairāk iesaistīti merkatilisma virpulī, rakstnieka laikabiedri centās saprast savas pašreizējās situācijas saknes un iemeslus. Hatorna romāns, kas balstīts uz stingro puritāņu dogmatikas postulātu un brīvas jūtu izpausmes sadursmi, daļēji sniedza atbildes uz šiem jautājumiem. Tāpēc tas kļuva par bestselleru ASV. Galvenais romāna postulāts bija rakstnieka aicinājums vienmēr runāt tikai patiesību. Meli, demagoģija un vārdu plūdi, kas valdīja 19. gadsimta vidus amerikāņu politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, padarīja Hatorna aicinājumu par trauksmi. Tas ir aktuāls arī mūsdienās.

Šis izdevums ir papildināts ar maz zināmiem rakstnieka dienasgrāmatas ierakstiem, kurus viņš veica neilgi pirms "Sarkanā burta" publicēšanas. Šī nelielā stāsta forma kļuva par pilnīgi jaunu vārdu daiļliteratūrā savā laikā. Pirms Hatorna neviens no literātiem nebija rakstījis par tēva dzīvi, kurš ilgu laiku palika viens ar mazu bērnu.
Romānu šajā izdevumā rotā izcila angļu mākslinieka Hju Tomsona zīmējumi. Viņš piedzimis 1860. gadā Ziemeļīrijā. Uz viņa zīmējumiem pievērsa uzmanību tipogrāfijas darbinieki, kur Hju sāka strādāt. Tās īpašnieks Markus Vards sniedza jauneklim atbalstu, bet ilustrators Džons Vininkombs sāka dot Tomsonam meistara stundas. Hju nesaņēma sistemātisku māksliniecisko izglītību, taču tas netraucēja viņam jau dzīves laikā iegūt slavu kā grāmatu ilustrācijas klasiku. Zīmēšana bija viņa dzīve, un viņš veltīja mīļotajam darbam visu savu laiku. Tomsonam izdevās ilustrēt simtiem grāmatu, starp kurām bija Dikinza, Tekereja, Ostena romāni, Šekspīra lugas. Publiku apbūra, cik precīzi viņš savos zīmējumos atspoguļo interjeru, ainavu, varoņu apģērbu detaļas un viņu raksturus. Visas šīs īpašības ir raksturīgas arī zīmējumiem, kurus Tomsons veica Natanjēla Hatorna romānam.