Divas raganas un viskijs

Trīs mēnešus atpakaļ es sāku strādāt par bārmeni. Bet ne parastā bārā, bet ģildē. Jā, burvju ģildē. Es neesmu forša burve, kā mani trīs karstie labākie draugi. Es neesmu burvju meistars un ne alķīmiķis, un pat ne ragana. Es esmu tikai cilvēks: izlieku dzērienus kā profesionālis un neiegriežu savu nemagisko degunu burvju lietās. Kāpēc tad es tagad stāvu rituālā melnās maģijas lokā pretī feju valdniekam? Kāpēc aiz manis trīs mani draugi-burvji cīnās par savu dzīvību, bet blakus manām kājām klīst klaiņojoša ragana, kuru es izsistusi ar nozagtu burvestību? Labi jautājumi. Bet pirms atbildēt uz tiem, man jāpārliecina ļoti dusmīgs jūras dievs nesaspiest mani kā kukaini. Es gandrīz esmu pārliecināta, ka tas nebija iekļauts bārmena pienākumos.