Sudraba sauciens

Eva neatceras savu bērnību, izvairās no cilvēkiem un fiziski neiztur neviena pieskārienus. Pat pieredzējis psihiatrs nevar palīdzēt viņas problēmām. Bet kādu dienu meitene nolemj doties uz Černokamensku pie vienīgā cilvēka, kurš viņai sola zāles. Patiesībā, ierodoties vietā, Eva uzzina, ka viņu aicinājis vecais vīrs ir brutāli nogalināts. Vispiemērotākais laiks bēgt, bet pilsēta jau stiepj pretī savus tentakļus, satraucot ar dīvainām ēnu atmiņām, un ausīs skan noslēpumains čuksts — viņas sudraba asiņu sauciens. Tas gan dod svētību, gan slēpj vislielāko briesmu.