Zem ādas tikai es

Nedāla nākotne, jaunais Lūka dzīvo Hanseātiskajā savienībā, atsevišķā valstī, kas izveidojusies Ziemeļvācijas zemēs. Viņš pieņem jebkuru darbu, lai tikai nopelnītu naudu, bet viens no blakusdarbiem izrādās ne pavisam likumīgs, un, steidzoties glābties no kārtības sargiem, varonis sastop puisi, kurš gandrīz kā divas ūdens pilieni izskatās līdzīgs viņam. Satikšanās kļūst par liktenīgu, jo izrādās, ka Lūka nemaz nav tas, par ko viņš visu mūžu uzskatījis. Uzdevumi, kurus viņam nāksies risināt, atrodas pavisam citā līmenī. Vai ir iespējams aizbēgt no sava likteņa? Vai arī to nepareizi interpretēt?