Vectēvs vasara

Desmitgadīgajai Vikijai vasara — tā ir maza dzīve, pavadīta dārzā kopā ar vectēvu. Viņš gan pirts uzsildīs, gan ar mašīnu ar vēju izbrauks, gan pagalmā izveidos lietu no šļūtenes vai jūras ceļojumu... vannā! Un kurš vēl izdomās meklēt dīvainus mākoņus vai iemācīs spļaut arbūzu sēklas!

Pieaugušajai Vikijai Smirnovai, grāmatas autorei – šis stāsts ir kā bērnības atmiņu kastīte no filmas "Amēlija". Pēdējā vasara, pavadīta ar vectēvu dārzā pie Astanas.

Stāsts, pilns skanīga bezrūpīga smieklu, laimes, kas iegūta mazās ikdienas lietās. Un vienlaikus pilns gaišas skumjas, jo šis stāsts — par sarežģītu tēmu šķiršanās no tuva cilvēka. Par atlaidi viņu tur, no kurienes viņš var tev nodot sveicienu kā kādreiz sen izmestu ābolu, kuru tu kādu dienu noķersi.

Visu grāmatas tonalitāti un atmosfēru izcili nodevusi savās ilustrācijās talantīgā ilustratore — Lera Haus.