Apburoši nezināmi planētas, sen pazuduši vai vēl neizveidojušies kontinenti, ceļojumi starp pasaulēm un laikiem, laikā un bezlaikā, postoši meži un tuksneši, briesmīgas radības no tālām galaktikām, dēmoni-ziedi un dēmoni-mirstīgie (uzminiet, kurš ir briesmīgāks), senās burvji un ambiciozi nekromanti, kas riskē gan ar dvēseli, gan ar ķermeni, kā arī vilkacis, vampīri, atdzimuši no mirušajiem, bezvārda briesmoņi, akmenī iecirsti pirmsvēsturiski murgi un atdzīvojošais akmens… Klarks Eštons Smits (1893–1961) — viens no trim balstiem «dīvainās fantastikas» 1930. gados (kopā ar Robertu I. Hovardu, Konana radītāju, un, protams, «Kthulhu mītu» radītāju Hovardu Filipsu Lavkraftu, kuru stāstos Smita izdomājumi bieži viesojas), Edgara Alana Po un Ambrōza Bīrsa sekotājs. Viņš pārveidoja fantastiku pēdējā romantiskās dzejas ugunī un sasniedza jaunus patiesā šausmu apmērus — tā pasaule uzzināja, kādi bezgalīgi horizonti spēj atvērties priekš mums gan fantastikā, gan šausmās, un Smitam ļoti daudz ir parādā gan Rejs Bredberijs, gan Klaivs Barkers, gan Stīvens Kings.
Šajā krājumā ir iekļauti stāsti no 1925.–1931. gada; lielākā daļa no tiem tiek publicēti jaunās tulkojumos.
