Ārsts-mīļotais. Spoku rituāls

Viņa meklēja vienkāršu dzīvi. Viņa piekrita visam. Viss taču bija ideāli! Kamēr neparādījās viņš... Kāpēc viņš skatās uz viņu tā? Neviens un nekad nav dedzinājis viņu dzīvu ar acīm. Neviens nav norāvis ādu ar asu skatienu. Tas ir neprāts, kurā viņa bezcerīgi ir iegrimusi. Manas liktenis bija tronis. Es vienmēr zināju, kādam nolūkam esmu dzimis. Aizstāvēt varu par jebkuru cenu. Bet, kad es viņu redzu, mani pārņem apsēstības vilnis. Zilās acis, pilnās lūpas, vilinošais smaids… Viņa liktenis ir mana bojāeja. Viņš ir manas dzīves jēga. Es izpildīšu jebkuru viņa vēlmi. Iegūšu viņam pasauli un atklāšu visus viņa noslēpumus. Es samierinājos un pieņēmu savas jūtas. Viņš būs mans. Vai tomēr… mana?..