Bāsnī Tolstojs

Viens no slavenā sengrieķu komēdijas autora Aristofana varoņiem pārmāca pazīstamo: «Tu esi nezinītis un slinks, pat Ezopu neesi iemācījies». Atēnās pēc Ezopa bāsnēm mācīja bērnus. Diemžēl par pašu leģendāro bāsnīšu autoru ir zināms ļoti maz. Viņa īsās morāles stāsti ir nonākuši līdz mums svešos pārstāstos, kļūstot par pamatu Lafontēna un Krilova bāsnēm. Lev Nikolajevičs Tolstojs izvirzīja sev uzdevumu pārstrādāt ezopiskos tekstus, tuvinot tos mūsdienu realitātei un padarot tos saprotamus maziem lasītājiem. Piemēram, tur, kur pie Ezopa figurē dievs Hermess, Tolstojs to nomaina ar bērniem labi zināmo ūdensvīru. Daudzi viņa teksti ir tuvāki oriģināliem. Pie Tolstoja nav vārnas ar sieru, bet vārna, kā pie Ezopa, tur tur rokā ne sieru, bet gaļas gabalu. Galvenā bāsnīšu vērtība lielā rakstnieka izpildījumā ir to lakoniskums un kristāldzidrība. Tolstojs izslēdz visus vēlākos slāņus, visus «rotājumus» un nevajadzīgās detaļas. Tradicionāli bāsnītes tika tulkotas dzejā. Tolstojs tās atgriež pie skanīgas prozas. Rezultātā paliek vienots bāsnītes kodols, skaidri nododot tās būtību un jēgu. Iedvesmojoties no Ezopa bāsnēm, L. N. Tolstojs turpināja šo darbu. Viņš pārstrādāja Lafontēna bāsnītes, ieguva vairāk nekā trīs desmitus sižetu no indiešu pasakām un bāsnēm, kā arī izdomāja savus īsos stāstus. Visi tie ir iekļauti šajā grāmatā.

Izdevumu rotā simtiem melnbaltu un krāsainu zīmējumu, ko veidojusi krievu māksliniece Ksenija Aleksejeva. Savu zīmētāja talantu viņa attīstīja Maskavas Akadēmiskajā Mākslas licejā Krievijas Mākslas akadēmijā, bet pēc tam turpināja mācības Maskavas Valsts izdevniecības universitātē. Ksenija kļuva par jauniešu mākslinieku konkursa «Ilustrējam Tolstoju» uzvarētāju, un rezultātā radās grāmata ar rakstnieka bāsnēm un viņas ilustrācijām. Šis krājums tika izdots L. N. Tolstoja Valsts muzejā. Šim izdevumam māksliniece izveidoja desmitiem jaunu zīmējumu. Pie ilustrēšanas senajām bāsnēm Ksenija pieiet radoši, pa savam pārstrādājot dažus sižetus. Viņas zīmējumos krokodils valkā tauriņu, baloži — cilindrus, bet pērtiķis — zābaku mantu. No bruņurupuča nokrīt uzreiz atpazīstamā ausu cepure, bet uz lauva ķepas var pamanīt rokas pulksteni. Ilustrējot bāsnīti «Kā pagāja vasara», Ksenija attēlo lapseni ar skaitļiem, lai gan tekstā par tām nav ne vārda. Šāds piegājiens neizkropļo bāsnīšu jēgu, bet tikai tuvinā to mūsdienu dzīvei, jo bāsnītes parasti runā par cilvēku dabu, un tā jebkurā laikā paliek nemainīga.