Ziemeļkoreja: pagātne un tagadne slēgtai valstij

Interese par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku ir saistīta ar nostiprināto stereotipu par to kā visslēgtāko valsti pasaulē, lai gan ir daudz piemēru, kad tūristi pat no rietumu valstīm lepojas ar to, ka viņiem izdevies tur pabūt. Tātad, Ziemeļkoreju vairs nevar saukt par slēgtu valsti. Un pēc robežu slēgšanas 2020. gadā globālā mērogā, baidoties no COVID-19, arī citas valstis varēja sacensties titula par visslēgtāko pasaulē iegūšanā, turklāt vēl lielākā mērā nekā Ziemeļkoreja. KDR unikālums ir tajā, ka vairāk nekā 70 gadus tā ir saglabājusi savu identitāti, neatkarību un nemainīgu politisko un sociāli ekonomisko kursu. Grāmatas autors - koreoloģijas speciālists un starptautiskais žurnālists - dzīvoja, mācījās un strādāja KDR 80. un 90. gados XX gadsimtā, apmeklēja šo valsti 2009. gadā, rakstīja ziņas par ziemeļkorejiešu realitāti visā savā profesionālajā darbībā, sākot no 1985. gada. Šī grāmata ir balstīta uz dienasgrāmatām un atmiņām no visiem šiem gadiem un aptver gan sabiedriski politiskās dzīves puses KDR, gan kultūru, reliģiju, tradīcijas un ziemeļkorejiešu paražas. Tā ir plaši interesanta ne tikai kā pārdomāts aculiecinieka un žurnālista stāstījums, bet arī kā materiālu krājums zinātniskajiem pētījumiem par korejiešu problēmām.