Emīls Zolā — viens no pasaules reālistiskās literatūras balstiem, literārā virziena naturālisma vadītājs un teorētiķis, aizrautīgs ikdienas dzīves pētnieks, kaislīgs cilvēktiesību aizstāvis un publicists, kas ietekmējis visu reālistisko literatūras virzienu 20. gadsimtā un vispirms — „jaunās žurnālistikas” skolu: Trumena Kapotes, Toma Vūlfas, Normana Meilera. Viņa vispazīstamākais darbs — epohālais divdesmit sējumus cikls „Rugoni-Makari”, kas atver lasītājam bezgalīgu cilvēku vājību un tikumu panorāmu Otrās impērijas dekorācijās. Tas ir enciklopēdija Parīzes un franču provinces dzīvei, balstoties uz vairāku paaudžu materiālu no vienas ģimenes, kas radījusi visdīvainākos augļus, — apburoša savā detalizētībā un mērogā epopeja, kurā ir viss: alkatība un nesavtība, mīlestība pret tuvāko un zvērināta kaislība, augstprātīgi mērķi un ikdienas rutīna, lepnums, nežēlība, cinisms un vardarbība, kāpums un kritums stiprajiem un vājajiem šīs pasaules. Šajā ilustrētajā izdevumā iekļauti ceturtais, piektais un sestais romāni no cikla, un tie skan svaigi un aktuāli pat pēc pusotru gadsimtu. Pārsteigtās publikas acīs burbuļojošajā Parīzē tiek celta un gāzta finanšu piramīda, šarmanta peļņas mīļotāja bērns; nabadzīgā bārene mācās dzīves mācības no svētajiem; bet nomaļajā pilsētiņā Plasānā, Rugonu un Makaru dzimtenē, vietējā sabiedrība krīt pie viesējo priesteru, karjeristu un farizeju kājām. Romāni „Sapnis” un „Pārliecināšana Plasānā” tiek izdoti jaunās tulkojumos. Dažas Natana Altmaņa ilustrācijas romānam „Nauda” tiek publicētas pirmo reizi.
