Krasojies, Pēterpils! Krievu dzejnieki par Sanktpēterburgu

«Mīlu tevi, Pētera radījums, Mīlu tavu stingro, slaido izskatu...» Gadsimtu gaitā krievu dzejnieki un rakstnieki atzina savas jūtas majestātiskajai pilsētai uz Nevas. Pēterburga – Leningrada – Sanktpēterburga – pilsētas nosaukums mainījās, bet tās nozīme krievu dzejā palika nemainīga. Visos laikos Ziemeļu galvaspilsēta bija iedvesmas avots talantīgiem literātiem: izcili klasicisma pārstāvji M.V. Lomonosovs, G.R. Deržavins, Puškina laikmeta dzejnieki A.A. Deltvigs, K.N. Baķuškovs, P.A. Vjazemskis, akmeisti A.A. Ahmatova, O.Ē. Mandelštams, futūristi V.V. Majakovskis, simbolisti A.A. Bloks, Z.N. Gippius un otrās XX gadsimta puses radītāji O.Ē. Berggolcs, K.I. Čukovskis veltīja dzejoļus Pēterburgai. Krājumā iekļauti M.V. Lomonosova, A.S. Puškina, A.A. Bloka, A.A. Ahmatovas, O.Ē. Mandelštama, O.Ē. Berggolca un citu darbi.