Kleita

Matemātikā un loģikā pastāv metode, ko sauc par reductio ad absurdum jeb “reducēšanu līdz absurdam” - šī ir metode, ar kuras palīdzību kāda viedokļa pretruna tiek pierādīta tādā veidā, ka vai nu pašā viedoklī, vai no tā izrietošajās sekās tiek atklāta pretruna.
Žeroms de Verdjē savā grāmatā "Kleita" pielietoja šo metodi mūsdienās, un rezultātā tapa romāns, kas piepildīts ar asiem dialogiem, franču humoru, ironiju un grotesku – īsts absurda triumfs.
Var droši apgalvot, ka Džeroms turpina Eižena Jonesko un Samuela Beketa tradīcijas.
"Kleita" ir grāmata par to, kā pasaule iet traku, bet mīlestība un humors to joprojām var glābt.

Sižets:
Kādu vakaru, pirms galda klāšanas, Izabella uzdāvina vīram kleitu. Viņa vēlas, lai Žans Pjērs to valkātu vakariņās. Viņš nevar saprast – vai tas ir slikts joks, vai viņa sieva ir slima, vai pasaule ir tik ļoti mainījusies?
Bet drīz ieradīsies viesi, un katra minūte ir svarīga.
Žanu Pjēru sagaida virkne fantasmagorisku pavērsienu: kastē ievietota ziediem rotāta kleita, nobijušies viesi, mēģinājums nožņaugt kaimiņieni (ar tādu pašu kleitu). Bet par to vēlāk.

Žeroms de Verdjē apšauba pasaulē notiekošā saprātu un pēta pāru attiecības, izsmejot gan svētlaimīgos progresīvos, gan drūmos konservatīvos.

18+, jo varonis ir nervozs un daudz smēķē*