Sveķi

Mani sauc Liv, un es neesmu mirusi. Bet visi, izņemot manu ģimeni, ir pārliecināti par pretējo.
Mans tēvs lika visiem domāt, ka esmu gājusi bojā. Viņš teica policijai, ka esmu noslīkusi okeānā.
Bet es neesmu pazudusi – tēvs mani paslēpa savā darbnīcā aiz putekļainiem kastēm un lietām, kas tur krājušās gadiem. Viņš saka, ka tikai tā es varēšu palikt kopā ar savu ģimeni.
Tikai tā es varēšu būt drošībā.
Un tagad es dzīvoju šeit, savā mazajā cietoksnī, un mana dzīve ir apstājusies. Tā ir apstājusies kā skudra, kas mūžīgi iesaldēta sveķos. Bet man nav bail, jo blakus ir mana jaunākā māsiņa un brālis. Mēs visi esam miruši. Patiesībā es - tikai izlikšanās.