Kad iemirdzas bruņurupucis

Scenārists – vissvarīgākais cilvēks kino. Viņš izdomā visumus, kur katra detaļa ir brīnišķīga. Bet nāk producenti, režisori, visu sabojā, saplacinot un saspiežot ar savām zābaku pēdām. Tāpēc visnelaimīgākais cilvēks kino ir arī scenārists. Ir fantāzijas tikai sev, ne skatītājam. Kāds saliņa, kur sievietes ir brīnišķīgas, vīrieši ir cēli, vīns, siers un patīkams klimats. Pārpalikums plaknē, kas peld uz bruņurupuča. Tur no grēkiem ir tikai pārēšanās. Tur varētu aizbēgt no realitātes un dzīvot mierīgi. Ja vien nebūtu iedzīvotāju. Labi uzrakstīti varoņi vienmēr sacelšanās pret radītāju. Viņi sacenšas, strīdas un sabojā idilli ne sliktāk kā tas producents. Radītājs taču uztraucas par cilvēkiem, neguļ un dzer sirds pilienus. Lapa pēc lapas izdomājums uzvar realitāti. Un kad izdomātā skaistule pēkšņi ieiet reālās durvīs, nav neviena kino laimīgāka par scenāristu.