Uguns eņģelis

«Uguns eņģelis» — pirmais romāns dzejnieka, prozaiķa, dramaturga un viena no krievu simbolisma pamatlicējiem Valērija Jakovļeviča Brjūsova (1873–1924). Šī darba pamatā, pirmo reizi publicēts 1907. gadā žurnālā «Svari», ir fantastiski pārveidota autora attiecību stāsts ar rakstniekiem Ninu Ivanovnu Petrovsko un... Andreu Belu (Borisu Nikolajeviču Bugaevu). Grāmata ir ilustrēta ar 63 gravīrām Ziemeļu Renesanses meistaru darbiem.
Divdesmit gadu vecumā Valērijs Brjūsovs aizrāvās ar franču simbolistu dzejniekiem. 1893. gadā viņš uzrakstīja sajūsmas pilnu vēstuli Verlenam, kurā teica, ka sapņo izplatīt simbolismu Krievijā. Brjūsova sapnis piepildījās. 1895. gadā viņš izdeva savu dzejoļu krājumu ar izsistīgu nosaukumu «Šedevri», un dienasgrāmatā ierakstīja, ka viņa jaunība — tā ir ģēnija jaunība, un līdz XIX gadsimta beigām ieguva slavu kā viens no dekadentu un simbolistu līderiem. Brjūsova draugi un paziņas zināja, ka dzejnieks aizraujas ar okultismu, spiritiem, maģiju, un reizēm jokojot sauca viņu par burvi. Pats dzejnieks izplatīja baumas, ka zina, kā rīkoties ar mīlas burvestībām. Simbolistu lokā, kuri, pēc Hodasēviča vārdiem, centās «atrast dzīves un radošuma sakausējumu», tajā laikā bija Nina Ivanovna Petrovska — neizdevusies zobārsta asistente, kas ātri kļuva par modernā literārā salona saimnieci. 1904. gadā viņa piegāja pie Brjūsova un pilnīgi nopietni lūdza, lai viņš pievilinātu pie viņas dzejnieku Andreu Belu, kurš nesen pārtrauca attiecības ar Petrovsko. Protams, no šīs ieceres nekas nesanāca. Tomēr precētais Brjūsovs pēkšņi aizrāvās ar Ninu Ivanovnu. Viņa kļuva dzejniekam ne tikai par mīļāko, bet arī par Renātu — galveno varoni romānā «Uguns eņģelis», kuru Brjūsovs sāka rakstīt. Romāna darbība norisinājās Vācijā XVI gadsimtā. Sevi Brjūsovs attēloja šajā darbā kā landsknehtu Ruprehtu, bet dzejnieku Belu attēloja kā grāfu Henriku fon Ottergeimu.
Brjūsova izcila izglītība, ko viņš ieguva vēstures fakultātē Maskavas universitātē, ļāva viņam no «Uguns eņģeļa» izveidot īstu šedevru. Romāns pirmo reizi tika publicēts pa daļām žurnālā «Svari». Brjūsovs no šīs publikācijas izveidoja jautru literāru mistifikāciju. Ievadā viņš uzrakstīja, ka ir tikai tulkotājs un komentētājs īstajai XVI gadsimta vācu manuskriptam. Ar paša Brjūsova vārdu romāns iznāca 1908. gadā izdevniecībā «Skorpions». Grāmata tika ilustrēta ar desmitiem gravīru no XV–XVI gadsimta. Visas tās ir iekļautas šajā izdevumā, bet reproducētas daudz labākā kvalitātē un ar labotu atribūciju.